Ēdiena sagatavošana nākamajām dienām jeb food prepping iet roku rokā ar ēdienreižu plānošanu. Daudziem par pārsteigumu, atzīšos, ka plānošana man nav tik labā līmenī, kā varētu šķist. Varētu pat teikt, ka šobrīd plānoju minimāli. Dažreiz šķiet, ka centieni plānot, manī iedveš pat raizes un nelielu paniku. Tā bija šodien*. Izlaidu treniņu sporta zālē, lai saplānotu maltītes nedēļai. Pirmās desmit minūtes bija lietderīgas – apskatījos, kas ir mājās un kā trūkst. Tā arī parasti daru. Tālāk? Divas stundas sēdēju skatoties, saglabājot un atzīmējot receptes, ko es varētu pagatavot (dēvēts kā Netflix sindroms). Pārņemta un iedvesmota sarakstīju bezgalīgo vajadzīgo produktu iepirkumu sarakstu. Aizejot uz veikalu, to pat negribējās vērt vaļā. Draugs to manu paštaisīto pesto neēdīs un ne jau nu mājās gatavotais pesto būs tas, kas man padarīs vieglāku nākamo nedēļu. Idejas galvā bija simtiem, bet gribējās kā vienmēr – paņemt  “manus” produktus – pienu, olas, auzu pārslas, grieķu jogurtu un pilnu grozu ar dārzeņiem. Ieliku grozā vēl visu meksikāņu zupai, par ko ar draugu bijām vienojušies pusdienām. Grozs kļuva arvien smagāks. Mans iepirkšanās minimums pārvērtās par manu iepirkumu somas smaguma maksimumu. Tā kā esmu bez auto un taksi no Rimi uz māju turpat aiz stūra laikam saukt nebūtu smuki, sapratu, ka jānes visu vien būs pašai. Secinājums – plānošana nedēļai tikai ar auto/pasūtījumu internetveikalā / Taxify /došanos uz veikalu divatā. Vidēji reizi divos mēnešos aizbraucu uz Gemos un Oscars fish ofisu. Tad gan braucu mājās ar taksi. Internetveikalos pagaidām pārtiku pasūtu reti.

Kāpēc es foodprepoju? Jāpiemin, ka esmu tādā dzīves posmā, ka laika man īstenībā netrūkst. Pēc diennakts dežūrām man ir brīvas dienas un man nav bērnu. Mans dienas un nedēļas grafiks mainās zibenīgi un bieži esmu ārpus mājas. Man patīk brančot, bieži satikt draugus un ciemoties. Būtu labi samazināt izdevumus pārtikai, bet tas arī nav mans mērķis. Es sagatavoju dažas maltītes iepriekš, lai mazāk domātu par ēdienu un lai man piemērotas maltītes ir gatavas lietošanai rokas attālumā. Es mācos ēst apzinātāk. Kā man parādās izsalkuma sajūta, es domāju nevis, kur aiziet, ko nopirkt, ko uztaisīt, bet, ja esmu mājās, atveru ledusskapi un paēdu pilnvērtīgu maltīti. Mans mērķis ir, lai ēdiens nepārņem manu dzīvi, bet es ēstu veselīgi un pēc maltītēm justos labi. Es ēdu vidēji ik trīs stundas un domāt par katru maltīti atsevišķi ir apgrūtinoši, laikietilpīgi un man nepatīk piecas reizes dienā rosīties pa virtuvi, tāpēc pagatavoju vairākus ēdienus / maltītes vienā reizē. Tā es varu veltīt savas domas un laiku citām lietām.

To laiku, kas man parasti aiziet plānošanai un rezultātu no tā redzu minimālu, labāk veltu uzreiz pagatavošanai. Vismaz šobrīd.

Tu plāno/ neplāno ēdienreizes? Kāpēc? Raksti zem bildes instagram par ēdienu plānošanu vai sūti privātu ziņu! 😉