Foodpreplv instagram profilā aizsāku tēmu par pārtikas budžetu.

Daži sekotāji sāka mani ietagot savos budžeta aprakstos un viena no tām bija Lote. Tad nu lūdzu viņu pastāstīt sīkāk, kā un kāpēc viņi plāno pārtikas budžetu un kā īsteno foodprep principu savā ikdienā!

Lote: Kad pie pirmā #Šteiniceļmāju ieraksta savā Instagram dalījos, ka mans vīrs Rihards uztur mūsu pārtikas budžetu 220 EUR robežās katru mēnesi, saņēmu daudz pārsteigtu jautājumu. Tā nu tapa mūsu pārtikas budžeta apskats.

Jo, lai uzceltu māju, kas ir mūsu šī brīža dzīves lielais mērķis, vajag naudu. Naudu pelna, bet jāmāk arī taupīt.

1. Iepirkties reizi nedēļā

Veikalu pārsvarā nedēļas vidū neapmeklējam un līdz ar to roka neplānotiem pirkumiem neceļas. Vienā iepirkšanās reizē Rihards pārtikai iztērē 40-60 EUR. Dažreiz sanāk piepirkt klāt pienu vai maizi, bet tas arī viss.

2. Veidot ēdienkarti pēc aktuālajām atlaidēm

Ēdienkarti nedēļai plānojam nevis tikai pēc tā, ko gribas, bet izpētot akciju bukletu. Kam ir atlaide, tas būs ēdienkartē. Laicīgi plānot palīdz akcijasbuklets.lv – izpētot lapu, var jau mājās izlemt, uz kuru veikalu brauksi un ko pirksi.

3. Lietas uz atlaidēm iepirkt vairumā vēlākam laikam

Tas īpaši attiecas uz “sausajām” pārtikas precēm, bet arī gaļu var ielikt saldētavā un atsaldēt tad, kad tas ir aktuāli. Pārtikas saldēšana vēlākam laikam ir liela food prep prakses daļa, un par to ļoti daudz var uzzināt gan Klintas food prep kursā, gan citur viņas saturā.

4. Nekad, nekad nemest ārā ēdienu

Uz veikalu Rihards brauc, kad ledusskapis ir tukšs, un vispirms gatavo lietas, kurām derīguma termiņš ir visīsākais. Tas nozīmē, ka viens no mums (visbiežāk Rihards) nedēļas beigās reizēm mēdz uzēst “pārpalikumu ploviņu”.

5. Ēdiena pasūtīšana, ēšana ārpus mājas un visi našķi neiet pārtikas budžetā

Tās izmaksas iet zem kategorijas “Sevis lutināšana” no kuras tērējam naudu arī pasākumu biļetēm, cienastiem, maziem ceļojumiem un citām patīkamām ekstrām. Šai kategorijai atvēlam 120 EUR mēnesī.

Šāda pieeja palīdz atcerēties, ka visas šīs lietas nav pirmā nepieciešamība, un to nošķiršana no pārējā palīdz ne tikai naudas makam, bet arī veselīgākai ēdienkartei.

Kāds noteikti izvēlētos visu šo summu skaitīt kopā, kā rezultātā mūsu “īstais” pārtikas budžets būtu krietni lielāks, bet man liekas ļoti noderīgi vismaz sākotnēji našķus un restorānu izdevumus nodalīt atsevišķi. Pirmais solis naudas taupīšanā ir saprast, kur tā aiziet.

6. Food prep jeb gatavošana vairākām dienām uz priekšu

Droši vien pamanījāt, ka šajā ierakstā kā darītājs dominē mans vīrs Rihards. Tā ir, jo pārtiku pērk un ēdienu mūsu ģimenē gatavo tikai viņš. Rihardam ir stingrāks raksturs un lielāks taupības azarts nekā man, un drīz vien viņš nonāca arī pie idejas, ka jāgatavo vairākām dienām uz priekšu.

Visbiežāk tas nozīmē, ka svētdienās viņš gatavo ēdienu plus mīnus visai nedēļai. Sacep karbonādes, savāra kartupeļus, sataisa plovus – lai darba dienās ēst gatavošana aizņemtu pēc iespējas mazāk laika un, galvenokārt, nebūtu kārdinājuma ļauties slinkumam, kaut ko pasūtot jau gatavu vai ieskrienot veikalā pēc pelmeņu pakas.

Zemāk pievienosim sarakstu ar Riharda visbiežāk gatavotajiem food prep ēdieniem.

Ēdāji esam trīs – divi pieaugušie un pusotru gadu vecs bērns, kas ēd visu to pašu, ko mēs – tikai daudz mazāk. Katrā ēdienreizē ierēķināts, ka ēdam visi, jo Rihards vai nu strādā no mājām vai ņem ēdienu kastītē līdzi uz darbu.

Nedēļas laikā (īpaši uz beigām) sanāk food prepu papildināt, piemēram, ar makaroniem, vēl rīsiem, griķiem vai kuskusu, kam klāt pieliekam dārzeņus, olu.

Receptes visam detalizēti neaprakstīšu, jo tās ir gana vienkāršas, lai tās atrastu jebkur internetā, bet norādīšu aptuvenu apjomam, ko sataisām uz trim (vai divarpus) cilvēkiem.

Visas masas, kas norādītas, domātas pirms gatavošanas, lai zini, ko esam nopirkuši veikalā. Visam klāt nāk vēl dažādi dārzeņi pēc izvēles (saraksts, ko liekam mēs, redzams zemāk).

Mūsu food prep ēdienkarte:

Svētdienas food prep opcijas:

• Visa veida karbonādes – 1kg gaļas 4-5 ēdienreizēm
• Kotletes – 500g maltās gaļas 2-3 ēdienreizēm
• Vista karija, pesto vai vienkārši saldā krējuma mērcē – 500g vistas 2 ēdienreizēm
• Maltās gaļas mērce – 700g maltās gaļas 2-3 ēdienreizēm
• Vistu aknu mērce – 1kg 4 ēdienreizēm
• Cūkgaļas gulašs – 1kg 4 ēdienreizēm
• Rīsi, griķi vai kuskuss ar dārzeņiem – 400-500g 2 ēdienreizēm
• Griķu vai rīsu plovs ar dārzeņiem – 400-500g 2 ēdienreizēm
• Vārīti kartupeļi – 2kg 2-3 ēdienreizēm
• Biešu salāti – 500g vārītu biešu 3 ēdienreizēm
• Redīsu/burkānu salāti – 500g redīss, 500g burkāni 3 ēdienreizēm
• Bukstiņputra (miežu putraimu biezputra) – 500g putraimi 2 ēdienreizēm
• Šķelto zirņu biezenis ar kartupeļiem, burkāniem un sīpoliem – pamatā 800g šķeltie zirņi, pārējais pēc izvēles 3 ēdienreizēm
• Sakņu sautējums – 500g maltās gaļas un visa veida dārzeņi 2 ēdienreizēm
• Lazanja – 800g maltās gaļas, cepam lielajā plātē svētdien 3-4 ēdienreizēm

Klāt teju visiem ēdieniem visbiežāk nāk šādi dārzeņi:

• Rīvēts vai sagriezts burkāns
• Smalki sagriezts sīpols
• Tvaicēts puķkāposts un brokolis
• Zaļie zirnīši, zaļās pupiņas (visbiežāk saldēti)
• Zaļumi (vasarā no dārza, ziemā no vasaras sasaldēti)
• Konservēta kukurūza

Ekonomisks dzīvesveids un vajadzības

Šāda pieeja noteikti nederēs visiem. Rihards iepērkas Maximā un TOPā, un mūsu ēdienkartē pārsvarā dominē tradicionālas receptes ar sezonāliem augļiem un dārzeņiem, kas maksā lētāk. Ēdam gaļu, graudaugu produktus un kartupeļus dažādās to formās. Nepērkam gāzētus dzērienus, sulas, kafiju un alkoholu. Dzeram ūdeni, tēju un govs pienu. Ēdienreižu starplaikos ledusskapja durvis virinam vien tāpēc, lai iedotu kādu veselīgu našķi mūsu pusotrgadniecei Mārai – starp ēdienreizēm kaut ko uzkož tikai viņa, kā tas ir normāli šajā vecumā.

Mums pašiem pietiek ar trīs kārtīgām ēdienreizēm dienā, un ēdam vairāk lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu. Mēs, protams, izbaudām labi pagatavotu ēdienu un arī gatavojam garšīgi (kā draugi un viesi var apliecināt), bet mūsu pašmērķis nav katru dienu kaut kas cits, dažāds un eksotisks.

Pie citiem paradumiem un citas attieksmes pret ēdienu, 220 EUR budžets tiešām var būt nesasniedzams, un tas ir okei. Taupīt naudu un food prepot ar sajūtu, ka tev ir kaut kas atņemts un kaut kā trūkst, nav efektīvi.

Taupīšanas atslēga ir azarts, nevis tikai jostas savilkšana. Kad padari budžetēšanu un taupīšanu par tādu kā spēli, kad tev ir interesanti unpat jautri, kad vari to darīt kopā ar kādu citu vai vismaz regulāri palielīties ar atradumiem un saņemt atgriezenisko saiti – tad tā lieta atnāk.

Līdzīgi, manuprāt, ir arī ar sportošanu, veselīgu dzīvesveidu vai lasīšanu. Ja tas tev nesagadā prieku vai vismaz interesi, viegli nebūs un tas diez vai ieviesīsies tavā dzīvē.

Mums šāda pieeja strādā, jo neesam sev neko īsti atņēmuši un mums ir viens lielāks mērķis – uzcelt māju. Tomēr ticu, ka arī pie citiem ieradumiem un vēlmēm var krietni ietaupīt, ja vien sāksi to uzskaitīšanas darbiņu.

Atkārtošu, ka pirmais solis naudas taupīšanã ir saprast, kur tā aiziet. Mēs budžeta uzturēšanai izmantojam You Need A Budget aplikāciju, bet to pašu mierīgi var panākt ar parastu Excel failu vai vienkārši iekārtojot pārtikai atsevišķu bankas kontu ar savu karti.

Lote speciāli priekš Foodprep.lv 🙂

Vairāk par ēdienreižu plānošanu un sagatavošanu – instagram @foodpreplv !