Lai ietaupītu ēdiena pagatavošanas laiku, bieži paļaujamies uz rūpnieciski sagatavotu pārtikas produktu izmantošanu, kas papildinās mūsu maltīti.

Liela daļa veikala plauktā atrodamo pārtikas produktu ir plastmasas iepakojumos un konservu bundžās. Raizes rada iespējamā vielu migrācija no pārtikas iepakojuma pārtikā. Turklāt pētījumi uzrāda, ka plastmasas izstrādājumu atliekas gandrīz visiem atrodamas urīnā.

Cik lielā mērā tas ir bīstami un vai tas ir tikai kārtējais trends!?

Bisfenols A (angl. un turpmāk tekstā BPA) ir ķīmiska viela, kas kombinācijās ar citām vielām galvenokārt tiek lietota polikarbonāta izstrādājumu ražošanā. Šis materiāls var tikt izmantots dzērienu pudelēs, konservu kārbu iekšējā virsmā, virtuves piederumos, piemēram, ēdiena uzglabāšanas konteineros un citur materiāla izturībai, plastiskumam un veiksmīgākai produkta uzglabāšanai.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)  2014. gadā pagaidu pieļaujamo nekaitīgo kopējo dienas devu (t-TDI) samazināja no 50 līdz 4 μg / kg ķermeņa svara dienā. Tas, galvenokārt, tika darīts nevis jaunu pierādījumu dēļ, bet pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ. Kā arī tika aprēķināts, ka vislielākā iedarbība no avotu kombinācijas – uztura, kosmētikas, putekļiem, kas rodas plastmasas ražošanas procesā, un termopapīra izmantošanas ir no trim līdz piecām reizēm mazāka nekā pieļaujamā deva. ASV Slimības kontroles un profilakses centrs (CDC) uzsver, ka BPA koncentrācija urīnā automātiski nenorāda tā negatīvo ietekmi uz veselību.

Tomēr 2017. gadā Eiropas Ķimikāliju aģentūra nolēma BPA iekļaut īpaši bīstamu vielu klasifikatorā, jo ir pietiekoši daudz pierādījumu par tā toksisko ietekmi. Nolemts, ka no 2018. gada 1. marta ražotājiem būs jāmarķē izstrādājumi, lai patērētāji būtu informēti par produktiem, kuru iepakojums satur BPA.

BPA tiek saistīts ar negatīvu ietekmi uz

  • sieviešu reproduktīvo sistēmu (paaugstinātu olnīcu cistu risku, cikla traucējumiem, neauglību);
  • uzvedību (apgrūtinātu uztveri, mācīšanos);
  • vielmaiņu un aptaukošanos.

Gribētu teikt, ka, ja vien neesi plastmasas ražošanas rūpnīcas strādnieks, vai nepārtiec tikai no produktiem konservu bundžās, tad panikai pamata nav. Tomēr jāņem vērā faktori, kas var ietekmēt BPA migrāciju uz ēdienu, kā, piemēram, paaugstināta temperatūra un neapdomīga konteineru izmantošana.

Tātad, ko Tu vari darīt, lai pasargātu sevi?

  • Paraksties par BPA izmantošanas aizliegšanu pārtikas iepakojumu ražošanā (BPA free) te.
  • Kad iespējams, izvēlies stikla traukus – gan stikla kārbiņu pusdienām, gan stikla glāzi un pudeli ūdenim.
  • Ja tomēr izmanto pārtikas produktus, kas iepakoti plastmasas iepakojumā, ievēro, ka tie ir marķēti ar pārstrādes kodu no 1 līdz 7 (atrodams uz etiķetes vai iepakojuma apakšā). Kodi 1 – 6 nesatur BPA, bet speciālisti iesaka, lai labāk izvēlies iepakojumu ar kodu 1 vai 5. Kods 7 var saturēt BPA.

  • Atkārtoti lieto tikai iepakojumus, kas tam paredzēti. Neuzpildi vienreizlietojamās plastmasas pudeles atkārtoti, īpaši svarīgi – nelej tajās karstu ūdeni.
  • Atdzesē ēdienu pirms liec to plastmasas traukos.
  • Pievērs uzmanību iepakojuma piemērotībai ēdiena sildīšanai mikroviļņu krāsni. Plastmasas izstrādājumus nav ieteicams sildīt, bet, ja norādīts, ka konteineri ir piemēroti izmantošanai mikroviļņu krāsnī, ķimikālijas neieplūdīs pārtikā (Uzturzinātnes datu bāze PEN, B ticamības līmenis, 2016. g.).
  • Retāk izmanto konservētus produktus, jo no tiem uzņemam relatīvi daudz BPA. Konservētus produktus labāk izvēlēties tetra pakā vai stikla iepakojumā (starp citu, Rimi pieejamie turku zirņi arī vislabākie ir tieši stikla burkā). Vēl labāk – uzvāri pats!
  • Neizmanto produktu ar sabojātu iepakojumu. Neatstāj pudeli saules staros vai karstumā. Mazgā saaudzīgi. Ja trauks vai iepakojums deformējies, nelieto.

Nesatur BPA  – alternatīvas? Tas, ka uz iepakojuma ir norāde “nesatur BPA” vai “BPA free” nenozīmē, ka iepakojums ir pilnībā drošs. Tomēr, pirmkārt, izvairīsimies no tā, kas jau ir atzīts par kaitīgu. Šobrīd tiek pētīts, vai bisfenols S, polipropilēns un tritan plastmasa atstāj mazāku negatīvo ietekmi uz veselību. Domāju, ka iepriekšminētie ieteikumi noderēs arī šo alternatīvo vielu kontekstā.

Mājās lietoju stikla ēdiena uzglabāšanas traukus.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt – lai arī ir apstiprinoši pētījumi par BPA liekā svara veicinošo ietekmi, produktu iepakojumu tomēr nevajadzētu steigties vainot liekā svara problēmās, jo  svarīgāks ir kastītes saturs un fiziskās aktivitātes! 😉

Pirkt plastamas vai stikla kastītes?

Kur es pērku melnās kastītes?

 

Papildus vari izlasīt:

Kur glabāt un gatavot ēdienu? Dietoloģe Laila Meija, Ārsts.lv 53. – 56. lpp te.

Sīkāku skaidrojumu par plastmasas apzīmējumiem latviešu valodā no LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētās profesores var izlasīt te.

Īsi par food prep konteineriem un citiem tooļiem no pieredzējušas food prepperes te.

Eiropas Ķimikāliju aģentūra par bisfenolu A (dikti daudz, bet angļu val.) te.