Zinu, ka šī tēma ir daudziem aktuāla, tāpēc pastāstīšu, kā man gāja – varbūt jums kas noderēs, jo dzirdu, ka problēmas ar kāju vēnām ir daudziem! <3
Strādāju diennakts dežūras par māsu slimnīcā. Lielākā daļa dežūras ir uz kājām un ar smagumu celšanu. Jau dienas laikā dažreiz kājas bija smagas, jutu nogurumu un sāpes kājās. Vizuāli – 1 bumbulītis augšstilbā un vairāki izspiedušies bumbulīši jeb “vīnogu ķekars” apakšstilbā.
Ģenētiski biežāk problēmas ar vēnām biežāk ir caur paaudzi (manai vecmammai bija, mammai un māsai nav). Ja ir liekais svars, tiek smēķēts, lietota hormonālā kontracepcija, ir fiziski smags darbs – risks pieaug.
2014. gadā biju uz pirmo konsultāciju pie fleboloģes Mauriņa klīnikā. Pretēji daudzu viedoklim, viņa jau toreiz ieteica savest kājas kārtībā pirms grūtniecības (grūtniecības laikā un barojot bērniņu ar krūti, vēnas neoperē). Ir flebologi, kas iesaka sievietēm operēt kājas pēc bērnu laišanas pasaulē, jo hormonu un svara pieauguma ietekmē, vēnas, ja diendienā nenēsā kompresijas zeķes, visdrīzāk atkal paliks švakākas. Tomēr jāizvērtē diagnoze, pašsajūta un iespējamie riski grūtniecības un dzemdību laikā. Diemžēl tiem, kam šī varikozo vēnu problēma ir, tā nekur nepazūd un bieži pēc gadiem atkal atjaunojas (īpaši pēc grūtniecībām un ar darbu, kurā ir liela slodze kājām, ja nevelk kompresijas zeķes).
Tā kā diskomforts man bija periodiski – te mēnesi kāja spīlē un sāp, tad 3 mēnešus pēkšņi jūtos it kā labi – atliku operācijai naudu, bet nogaidīju.
Tagad, kad 6 gadi pagājuši kopš pirmās konsultācijas (un 10 gadi diennakts darbā uz kājām), kad vecmammas mantotā ģenētika – varikozās vēnas – aizvien vairāk liek sevi manīt. Šovasar izteikti jūtu spīlējumu un sāpes tieši apakšstilbā bumbuļu vietās un jau no rīta taisot kafiju.
Šad tad uzvilku profilaktiskās kompresijas zeķes un jutu, ka ir daudz labāka sajūta. Bez tām pēdējās nedēļas vairs nejutos labi un arī vizuāli šķiet, ka vīnogu ķekarā ir pa kādam izspēlējumam vairāk, tātad – problēma jārisina!
Pieteicos uz konsultāciju pie tās pašas fleboloģes. Teica, ka arī objektīvi, izmeklējot vēnas, ir palicis sliktāk un ka viena kāja, viņasprāt, ir obligāti jāoperē. Vēlams pie reizes arī otru kāju. Tā kā uz konsultāciju devos pēc dežūras un tikai mazliet pagulējusi, dzirdētais uzsita pa emocijām – apraudājos… Gandrīz arī paģību, kad redzēju operācijas cenu 😂 – gandrīz 1700 eiro (biju rēķinājusies ar 1000). Augustā esot 20% atlaide operācijai, bet tāpat abām kājām ar konsultāciju, operāciju, pārsiešanām un kompresijas zeķēm viss kopā sasummējas ap 1500.
Darbā apjautājos kolēģiem par viņu pieredzi. Man ieteica citu ārstu, pie kura pakonsultēties.
Aizgāju. Uztaisīja vēlreiz izmeklējumu (tas ir ātri, nesāpīgi) un teica, ka man cirksnī ir interesanta anatomija– vēna esot ļoti tuvu artērijai utt. Šis flebologs neesot drošs, vai ar lāzeri manu problēmu saknē varēšot likvidēt un varbūt klasiskā operācija būtu piemērotāka. Otru kāju ieteica vēl neoperēt (ir vēnu varikozes tendence, bet nav arī tik slikti, lai ķertos klāt).
Šai brīdī vispār nezināju, ko lai dara. Šim pasākumam tomēr jātērē diezgan pieklājīga summa un recidīvu pēc pusgada negribu. Jau labu laiku atpakaļ biju pierakstījusies rindā vēl pie cita flebologa – tad nu aizgāju arī pie tā (Baltijas Vēnu klīnikā).
Trešais flebologs teica, ka abi pirmie domā pareizi – anatomija man esot interesanta, bet ar lāzeru visu varot izdarīt. Likvidēšot problēmu saknē (relatīvi, protams, – konkrēto vēnu) un izņemšot arī sānu zarus.
Tajā brīdī viss jau bija apnicis un pierakstījos uz operāciju pēc piecām dienām.
Pieminēšu arī, ka pāris dienas līdz operācijai ir nepieciešamas, jo jāiziet pie ģimenes ārsta, jādabū nosūtījumi un pirms operācijas jāpaņem dažas asins analīzes (Mauriņa klīnikai u.c.), iespējams arī urīna analīzes, jāuztaisa rtg plaušām un EKG (operējot Baltijas Vēnu klīnikā).
Nedēļas nogali pavadīju Jūrmalā – pasauļojos, papeldējos, atpūtos spa un izbaudīju vasaru, jo mēnesi pēc operācijas katru dienu būs jāvalkā garās kompresijas zeķes (tādēļ neiesaka operēt vasarā).
Šodien bija operācija (11.08.2020.)
Op māsa jau reģistratūrā mani sagaidīja. Ieveda privātā palātas tipa istabiņā, iedeva nomierinošu tableti (nebiju uztraukusies, bet lai jau ir profilaktiski). Bija jāpārģērbjas vienreizlietojamajā kostīmā. Ienāca arī ārsts apjautāties, paņemt izmeklējumu rezultātus un tad pavadīja uz op zāli.
Gulēju uz muguras, ilgums ap 30 min., lokālā anestēzija (tikai kājā). Viena maza šprice trombozes profilaksei un tad jutu vairākus anestēzijas dūrienus. Daži mazliet sāpēja, bet nekas traks. Redzēt neko nevar – priekšā op galda palags. Kad viss jau bija beidzies, jutos atvieglota, jo domāju, ka vēl tikai pusē un ka trakākais tikai sekos. Tā ka – no paša procesa nav jābaidās 🙂 Beigās ap kāju saliek lielus plāksterus, kas uzsūks anestēzijas vielu u.c, uzvelk kompresijas zeķi. Palātā pārģērbos un devos kājām mājās (~20 min lēnā solī ir pat ieteicams).
Sajūtas pēc operācijas
Kāja ir kā blāķis. Biezie plāksteri veido tādu kā maigu ģipsi. Ceļa locītava mazkustīga, bet kopumā kāja nesāp. Līdzi iedeva 2 pretsāpju zāles – 1 pa dienu, ja sāp, otru uz nakti. Kad anestēzija lēnām izgāja, sāpes 3/10. Uz nakti, lai labāks miegs, tableti tomēr iedzēru. Pirmo nakti jāguļ ar visiem plāksteriem un zeķi.
Rīt būs pirmā pārsiešana, pēc nedēļas otrā pārsiešana, pēc mēneša apskate (par tām lasi zemāk). Tagad mēnesi man jāvalkā kompresijas zeķes no rīta līdz vakaram. Svaru treniņi, pirtis, saunas – mēneša ierobežojums.
Aptuvenās izmaksas:
- Konsultācija un duplekssonogrāfijas izmeklējums ~ 50 (iesaku uzreiz iet pie flebologa, kurš pats arī operē!)
- Operācija ar lāzeri sākot no ~ 600, bet, ja diagnozē ir sānu zari, tad būs tuvāk 1000.
- Zeķes ~ 80
- Pārsiešanas ~ 75 (Mauriņa klīnikā, cik atceros, kopā tuvāk 100 eiro).
*Es samaksāju 44 par vienu konsultāciju, 880 par operāciju 1 kājai, 82 par zeķēm (vajadzēs nopirkt vēl vienas) un cimdiņiem zeķu uzvilkšanai, 50 par pārsiešanu un vēl būs trešā pārsiešana = ~1100 eiro lāzeroperācija vienai kājai visā garumā ar zaru izņemšanu.
Ņemiet vērā, ka diagnoze nosaka cenu (viena/abas kājas un ar/bez sānu zariem). Tomēr, ja jāoperē abas kājas, cena atšķiras par kādiem 200 – 300 eiro, nevis 500. Mauriņa klīnikā februāris ir mediķu mēnesis (esot laikam vēl skolotāju atlaižu mēnesis!?) un vasaras sezonā operācijām ir 20% atlaide. Arī citur ir pa kādai akcijai – pasekojiet un var arī ieplānot, lai lētāk.
Pajautāju instagram, kāda ir jūsu, @foodpreplv sekotāju, pieredze – par zināmākajiem flebologiem ir lielākoties labas atsauksmes un par tiem pašiem arī kāda ne tik laba.
Iestādes un flebologi:
- Mauriņa klīnikā – Mauriņš (lielākoties labas, bet pa kādai ne tik), Juris Rīts.
- Baltijas Vēnu klīnika (VC4 filiāle) – Dr. Prudāns (ar jauku māsiņu; esmu apmierināta), Dr. Gerke
- VC4 – Dr. Ūdris (no jums ļoti labas atsauksmes, izņemot vienu)
- Jelgavā – Jurijs Stepanovs (1, bet laba atsauksme no jums; turklāt 800 eiro par abām kājām ar/bez sānu zariem un pāriešanas iekļautas cenā!
Protams, ir vel daudzi citi. Pie pašiem krutākajiem par konsultāciju un operāciju iespējams ir kas jāpiemaksā. Atceraties, ka profesionalitāte ir arī cilvēcīga attieksme, kas šādos brīžos ir ļoti svarīga.
Mana pieredze nav nekādā veidā ietekmēta ar sadarbībām vai dāvanām. Par visu maksāju pati. Veselības apdrošināšanas man, diemžēl, nav. Atgādinu, ka čeku var iesniegt VID un gada beigās saņemt 25% no ārstniecībai iztērētās summas atpakaļ (max ~ 215 eiro gadā, pārējais pārceļas uz nākošo gadu).
Mauriņa klīnika, cik atceros no konsultācijas, darba nespējas lapu dod uz 2 dienām (un tad ģimenes ārsts), Baltijas Vēnu klīnika – individuāli. Ja sēdošs darbs, varbūt var arī iztikt, bet tomēr rēķinies, ka vari justies visādi. Tā kā man darbs uz kājām ar smagumu cilāšanu visas dienas garumā (citrreiz 20 no 24 h stundām), tad nav gluži, kā reklamē – izoperēju un nākamajā dienā eju uz darbu bez raizēm.
Atlabšanas periods
Par atlabšanas periodu jūs rakstījāt dažādi – lielākai daļai viss super, dažiem pamatīgi zilumi arī pēc lāzera un kaut kas potenciāli jāatsūc/ var būt temperatūra u.tml. Daži puiši rakstīja, ka jau nākamajā dienā gāja uz darbu un treniņu. Pieņemu, ka atkarīgs no operācijas apjoma un katra individuāli.
Operācijas rezultāts jums? Citiem skaistas kājas un tagad jau 10 gadus bez problēmām, citiem – pēc pāris gadiem prasās atkārtot operāciju…
Mana pieredze
1. pārsiešana (nākamajā dienā)
Cik labi noņemt lielos plāksterus – sajūta ar tiem bija gandrīz kā ģipsī! Jūtos labi, temperatūras nav, dzīst viss labi, bet laikam biju gaidījusi patīkamāku skatu jau šodien – zilumi un brūču vietas redzami visas kājas garumā. Bija mazā trombožu profilakses šprice. Piecas nākamās dienas trombozes profilaksei jādzer tablete.
Šodien uzliktie plāksteri paliek nedēļu – līdz otrai pārsiešanai (mitruma izturīgi, taču, ejot dušā, vēlams aptīt pārtikas plēvi). Guļot nekas nesāp. Paiet varu, bet kustoties tomēr mazliet sāpes ir un kliboju.
Sajūtas pirmajā nedēļā
Joprojām mazliet piekliboju, bet ar katru dienu ir izteikti labāk. Bez zeķes kāja ir sāpīga, bet ar zeķi, kas notur audus stingrāk, ir ok. Naktī ir jutīgāk, kad pagriežos. Pietupties gan vēl īsti nevar un ir sāpīgi (audu sabiezējumi vēnas ceļā).
Ar garo zeķu uzvilkšanu gāja visādi. Pirmās 2 dienas mocījos, bet, kad saproti, ka vajag un viss – iestrādāju tehniku un aizgāja. Iesaku iegādāties speciālos cimdiņus (4 eiro) – tie palīdz uzvilkt un nesaplēst zeķi. Zeķes izvēlējos bez pirkstu daļas, lai arī vasarā būtu ērtāk un māzāk plīstu pēdas daļa.
Vienu dienu tomēr bija 37,6 temperatūra un nākamās dienas arī 37 (jāatzīst, ka esmu jutīga uz mazo temperatūru). Plus lielāks nogurums un izteikti jau pusdienlaikā nāk miegs.
Redzu, ka zem plāksteriem ir milzīgi zilumi. Morāli sagatavojos šodienas pārsiešanai 🙈
2. pārsiešana (nedēļa pēc operācijas)
Zilumi ir diezgan briesmīgi. Bildi nelikšu, nebiedēšu, bet man bija daudz lielāki zilumi, kā redzēju citiem (runājot ig ar @foodpreplv sekotājām). Noņemot plāksterus, ir mazliet sāpīgi staigāt.
2 nedēļas pēc operācijas
Zilumi paliek izplūdušāki un dzeltenīgi un beidzot jūtos tiešām ok. Bez zeķes staigājot (uz dušu) vēl mazliet jūtams, ka audiem kustoties, ir mazliet nepatīkama sajūta un vēnas gaitā ir audu sabiezējumi, bet jau redzu, ka drīz būs ok 🙂
2 mēneši pēc operācijas
Jau mazāk kā pēc mēneša jutos ļoti labi un pirms operācijas un pēc operācijas problēmas vairs nebija aktuālas. Nu pagājuši 2 mēneši un vienīgais, kas liecina par operāciju – kādi 5 mazi punktiņi kājas iekšpusē. Viss ir labi – vairs nav tās nepatīkamās spīlēšanas sajūtas kājā. Uz dežūrām velku garās kompresijas zeķes, uz treniņiem un aktīvākās dienās īsās, bet laiskā dienā atpūtinu ādu un iztieku bez zeķēm.
Nezinu, kā būtu, ja nebūtu operējusi, bet izvēlos domāt, ka mans lēmums bija pareizs. Arī neskatoties uz to, ja pēc pāris gadiem nāksies operāciju atkārtot. Tikmēr – skaistas un veselas kājas 🙂
Ko Tu vari darīt, lai nepasliktinātu situāciju?
- Regulāri pastaigāties – tieši staigāšana veicina kāju asinsriti (nepārspīlējot, protams).
- Ik pa laikam picelties un izkustināt kājas (sēdošā darbā) un vai tieši atpūtināt.
- Vilkt kompresijas zeķes jau profilaktiskos nolūkos.
- Veikt kontrastdušas.
- Dzert optimālu ūdens daudzumu (aptuveni 1,5-3 l dienā).
- Ēst sabalansētu uzturu.
- Uzturēt optimālu ķermeņa svaru.
P.S. Raksts ir mana kā klienta pieredze un dzirdētais no citiem. Atceries, ka katram ir individuāli. Tev, iespējams, būs pavisam savādāk 😉
Dodies pie speciālista uz konsultāciju uz uzdod visus savus jautājumus par profilaksi un ārstēšanu!
Ja Tev noderēja šis raksts, priecāšos, ja uzrakstīsi. Droši arī padalies ar savu ideālo/skarbo pieredzi.
Par skaistām un veselām kājām! 🙂
